It kā jau man vajadzētu vienreiz nospļauties un ieskatīties dzīvei taisni ģīmī [ko es šobrīd patreiz arī daru un viss it kā notiek], taču ibio maķ ar ārā, es jūtos tik pretīgi, jēzusmarija, что мне делать, как мне быть? Taisni vai žēl metās, ka man nav trīs labu draudzeņu kā Seksā un Lielpilsētā, varētu ātri sasaukt kopsapulci un izsvērt visus par un pret, taču tagad - bļin, sēdi un domā, būt vai nebūt, dzert vai nedzert, pisties vai nepisties [tracina šitais draņķa duālisms]. Ibioriodežaneiro! *seko neartikulētu skaņu virkne*