Envija

Jau trešo rītu meituks dārziņā raud. Šorīt pat sāka raudāt jau pirms durvīm. Mana mazā knīpa, kura aizgāja uz dārziņu smaidīdama ij nesaprata kāpēc citi raud. Laikam mēnesi ilgā dzīvošanās pa māju būs ietekmējusi. Audzinātājas gan joprojām tikpat labas, paņem opā, samīļo un nomierina. Teica, ka vismaz labi, ka ļaujoties paņemt, citi reizēm neļaujoties pat paņemt klēpī.

Un jau kuro nakti murgoju par slēpošanu, šonakt trasēs nebija sniega, tik tāds viens mazs gabaliņš ikurāt kā Siguldas trases garumā, un kompānija pārējā kaut kāda jocīga...
Laikam būšu par daudz sadomājusies...