Šorīt pamostos pl. 9:45 un saprotu, ka man jau bija jābūt darbā 9:30, nesaprotu kā tas ir iespējams, ka nepiecēlos laikā, lai ietu uz darbu. Kādu laiku sēdēju un manī ātrumā skrēja visādas domas - ka ir nokavēts darbs, ka nav nozvanījis modinātājs, kā man ātrāk aizbraukt, ka jāpiezvana. Un pēc kādām pārdesmit sekundēm es sapratu, ka ir svētdiena un man ir brīvs, sviestaini! Tas ir tā kā pēc kāda murga, kad pamosties un saproti, ka tas bija tikai sapnis. Lai jums jauka diena! |