bez
« previous entry | next entry »
Nov. 6., 2009 | 11:28 pm
Manas acis aizveras un atveras atkal, sasarkušās acis tukši blenž monitorā, mani mati ir izpūruši, nedaudz saķepuši. Es domāju. Klausos au revoir simone grupas visas dziesmas pēc kārtas, noskatījos dumu komēdiju, domāju, ka tur atradīšu kādus smaidus. Melot sev cik labi iet būtu neprāts, vienīgais, kam sāpētu būtu es pati, jo citiem, kas skatās uz manu smaidu iespējams liekas, ka viss ir kārtībā. Nē, man nav labi, neiet spoži. Manas domas visu laiku negribīgi kavējas pie vārda "pelēkā pele"... visu laiku domāju kāpēc.... es nespēju saprast tā vārda definīciju līdz galam, bet varbūt laika nošķiešanai derēs padomāt. Vārds pelēkā pele ir tik bezemocijistiks, ka retais nezin tā aptuveno nozīmi. Bieži klasēs ir pelēkās peles. Tikai nevar saprast kāpēc... aj es nezinu. Atkal asara, klausos Tumsu. Es gribu saslimt, ļoti gribu un gulēt mājās, lasīt grāmatas, iemācīties adīt, visu ko, tikai ne rādīt sevi ārpasaulei. Tā ļoti labi iztiek bez manis. Āmen, pozitīvā šeit nav un nebūs, vismaz šodien nē.