Visas Lieldienas pagāja cīņā par prēmiju no darbavietas [īstenībā cīņa vēl turpinās, jo jāatšifrē vēl viena intervija], kuru rītdien no plkst. 10:00 pilnīgi oficiāli būšu pametis. Tā kā Džei Dī neskopojas ar prēmijām, bet vienu man apsolīja, ja visus tos darbus sadarīšu, tad ir vērts papūlēties. Interesantākais, ka kopš mirkļa, kad manā vietā oficiāli sāka meklēt kādu darbinieku, draugos lv man pienāca vēstules no pilnīgi nepazīstamām personām (tās kā likums sākās ar tekstu, ka es šīs personas pazīstu no tāda un tāda pasākuma) par to, kā man iet (tas tiešām kādu interesēja, vai ne...) un kāpēc es eju prom un kā man tur patīka un kas man tur bija jādara. Protams, ka neatbildēju.

Bet otrā rokā man bija mana akadēmiskā darbība, kura, protams, no tā cieta. Bet tikko pabeidzu un aizsūtīju savu augstākās izglītības filozofiju uz septiņām lapām (nemaz nav tik viegli tik plaši izklāstīt savu viedokli) un vispār nav ne vainas. Jāpiebilst, ka pēdējais citāts ir no Vairas, bet kontekstā, jo viņas referāts LU plenārsēdē saucās "Zināšanu sabiedrība un demokrātija". Bet Edgars, mans fenomenālais komunālais kursabiedrs, iepriecināja, pa telefonu stāstīdams man par visiem citiem darbiem, kuru termiņus es esmu nokavējis, un paralēli spēlēdams šahu ar sportisko "Dienas" žurnālistu Ilvaru. Es jau neticu, ka tas bija šahs, jo Edgara draudzene ir Ēģiptē.


Jā, bet viss ir jāsāk ar to, ka biju Gārsenē un rekordilgu laiku. Par to, cik forši ir šajā pagastā, lasiet holandietes gadiem vecus ierakstus, šī sajūta man ir pielipusi. Apskatījām arī Gārsenes pili un [paldies Dievam] tā mūsu fizikālajiem kritērijiem attiecībā pret kāzām neiekļāvās.

Atpakaļ devāmies caur lešiem (lasi - normālu asfaltu) un tagad jau esam bijuši arī pie manas mammas. Tad apciemojām vedējus, kuri jau izteica kritiku par mūsu neizdarītajiem mājas darbiem. Tātad, mācību un pienākumu apziņa ir visās pusēs. Tālāk sekoja mājas kārtošana TAJOS šortiņos un tagad ir viss kārtībā. Viss jau sen ir kārtībā. Un retā reize, kad apzinies, ka neatkarīgi no visiem sūdiem, es atcerēšos, ka šodien bija viss kārtībā, ja pat pēc gadiem viss būs kārtībā. Vēl vairāk kārtības manā dzīvē un tas haoss, kas darās ārpus tās mani novedīs pie Godmaņa krāsniņas. Esmu tuvu sadegšanai.