Esmu pārgremojusies mandarīnus. Ne smakas no atkarības, drīzāk tas tāds ēšanas process. Tāpēc, ka jāēd un tāpēc, ka neko citu no piedāvātā tā īsteni nemaz negribas. Jau pāris dienas atpakaļ izdomāju, ka pēdējais laiks uzkrāt ziemas labumus. Tas ir, nobijos no iespējas saskaitīt ribas. Nē, nē - tas tomēr nav man. Nekādu ribu skaitīšanu. Bet pareiz`, tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka mēneša laikā esmu noēdusi labi ja vienas nedēļas normu. Smieklīgi. Tāpēc labošos. Mani gan vairāk pārsteidz, ka nebiju to iepriekš pamanījusi. Tātad ēšana nav primārais? Negribētos tā īsti apgalvot, jo tā tomēr viena no lielākajām dzīves baudām. Laaabu apetīti!

Ir skaidrs, kādu cd ripuli doma iegādāties. Nepatīk tā doma, ka šobrīd klausos iekaviņalbumu, kurš ir nācis no dc++. Tā nav labi. Ir taču brīnišķīgs.