vietniekvārdu dzimtes
Visā stāstā par tiem vietniekvārdiem un cik tas būtu nepareizi kādu saukt ne viņa izvēlētajā mani mulsina, ka kaimiņos ir igauņi, kuriem nemaz nav dzimtes personas vietniekvārdi viņš un viņa, bet ir viens kopējais ta. Un nav arī vienīgā valoda pasaulē ar šādu iezīmi.

Bet pieņemsim, ka es pārceļos uz Igauniju, apgūstu igauņu valodu, bet mani kaitina, ka bezdzimtes vietniekvārds reizēm rada pārpratumus, tāpēc ģimenē mēs norunājam, ka lietosim atšķirīgus sievietēm un vīriešiem. Un vēlāk es arī pieprasu citiem, lai viņi arī mani un manus ģimenes sabiedrībā uzrunātu ar šie jaunizvēlētajiem vietniekvārdiem.

Es gan paredzu, ka igauņi šādas prasības pasūtītu labi tālu, jo imigrantiem vienkārši ir jāiemācās lietot valoda nedaudz citādā veidā nekā tas pierasts latviski. Valoda ir kultūra un tautai ir tiesības to saglabāt.

Arī angliski ir vārdi, kas uzreiz neatklāj dzimti (cousin, sibling, spouse utt.) un tulkojot tas reizēm traucē. Vietniekvārdi ir tāda pati valodas daļa.

Bet latviešu un angļu valodā ir atšķirīgi 3. personas vietniekvārdi sievietēm un vīriešiem un tie ir pēc bioloģiskā principa.

Galu galā šīs prasības par vietniekvārdiem ir tikai cīņa pār kultūru. Igauņiem, kas visu mūžu dzimtajā valodā ir saukti vienā vietniekvārdā, nešķirojot sievietes un vīriešus, nav būtiski, ka angliski vai latviski viņus sāk šķirot pēc dzimuma. Viņi gan bieži tos jauc un nepavisam nesatrauktos, ja tu viņu kādreiz nosauktu nepareizā vietniekvārdā.

Kā redzams, izvēle vietniekvārdiem piešķirt vai nepiešķirt dzimtes ir nebūtiska. Tā ir valodas iezīme un valoda ir mantojums no pagātnes.