kā man Maxims izpalīdzēja? es reiz uzrīkoju dzimšanas dienas svinības - man tādu nekad nebija bijis, jo mana dzišanas diena sakrīt ar daudzām citām, turklāt man parasti tai laikā ir angīna. iepriekšējo dzimeni, ko vispār atceros pirms šīs, par kuru vēlos pastāstīt, bija kaut kad, laikam uz desmit gadiem, kad nācu no klases tīrīšanas dežūras vēlā pēcpusdienā ar kādiem 40 grādiem padusē un mājās man uzdāvināja bundžiņu apelsīnu limonādes un 5as želejkonfektes no veikala "Zīļuks" - tas bija ļoti mīļi toreiz, jo mums mājās, līdzīgi kā daudzās citās mājās, uz to mirkli nebija pārāk daudz ko ēst, dzīvojām uz plānajām pankūkām, tā teikt, bet māte man uzdāvināja to, ko es visvairāk gribēju - krāsainās želejkonfektes.
nu, lūk, bet tāpēc tikusi pie sava piķa, es kādus gadus desmit vēlāk uzrīkoju īstas dzimšanas dienas svinības ar 40 svešiem cilvēkiem, 10 šnaba pudelēm, gaļu, gurķiem un visādiem citiem māžiem. un visi šausmīgi piedzērās, kopmītnē bija īsts apvērsums, katoļi gulēja ar musulmaņiem, čīlieši ar japāņiem utt. vācieši sita laukā logus, kanādieši lēja vīnu pa zemi, krievietes copēja spānietēm vīrus un visi to joprojām ar prieku atcerās.
kā man izpalīdzēja Maxims? viņš to visu pa kluso bildēja. un ja vēl kaut kur ir dzīvs, viņam ir folderi ar to jandāliņu. un pats jocīgākais, ka neviens pat nemanīja, ne ka viņš ir telpā, ne ka viņš bildē, ne ka viņš smird.