par cenzūru
es vienmēr esmu bijis kaislīgākais jebkādas cenzūras pretinieks, uzskatot, ka var runāt un rakstīt absolūti jebko un modernajā sabiedrībā ir noziedzīgi aizliegumi, piemēram, demonstrēt kāškrustu vai padomju atribūtiku, runāt un rakstīt par sensitīvām tēmām kā dzimumu vai rasu atšķirības, par aizliegtām politiskām teorijām, un tamlīdzīgi... un es arī nekad īpaši neesmu kautrējies runāt un uzdot jautājumus..

šonedēļ manā ģimenē notika nelaime un lai brīdinātu cilvēkus, uzrakstīju par to FB, ieraksts ātri savāca ļoti lielu daudzumu skatījumu un līdz ar to - komentāru... un notika kas tāds, kas man lika pārvērtēt manu attieksmi pret cenzūru... kad izglītoti un civilizēti cilvēki runā kaut ko ne pavisam smuku, tas ir ok, jo tas ir vai nu viedoklis, vai versija, vai vienkārši domu eksperiments... inteliģents cilvēks saprot, ka viedokļi var būt dažādi un neuzskata, ka viņa viedoklis var būt maldīgs, tādēļ neizdara straujus secinājumus un balstoties uz vājiem pierādījumiem vai pat vienkārši uz viedokli nedara kaut ko, kam var rasties tālejošas sekas...

tajā pat vakarā pēc ieraksta veikšanas man nācās sākt dzēst komentārus... sākumā pa kādam vienam, bet drīz vien jau desmitiem... krievi rakstot greizā krievu valodā vainoja ukraiņus, latvieši rakstot greizā latviešu valodā - krievus, un kad sākās tieši aicinājumi ņemt rokās lāpas un mēslu dakšas un doties izrēķināties ar vainīgo tautību, sapratu, ka ir gadījumi, kad cenzūra ir ne tikai attaisnojama, bet pat nepieciešama... cilvēks ar nepietiekamu informāciju, bet bagātīgu propogandas fonu aiz muguras, kļūst par mašīnu "kill, kill, kill, kill, kill" un tās dusmas un sašutums ir absolūti godīgi un nepārspīlēti, šie cilvēki tiešām (vismaz vārdos), gatavi ņemt rungas un iet sist nabaga ukraiņus vai krievus, vai jebko citu, ko var ielikt kategorijā "viņi", jo "viņi" jau vienmēr ir visu nelaimju cēlonis un tas ir katra godīga cilvēka svēts pienākums iestādīt koku, uzcelt māju un nošaut indiāni...

tā kā jā - cenzūra patiešām dažkārt ir nepieciešama kaut vai tādēļ, lai nesāk veidoties pūlis, bet ja ir izveidojies, lai tas nesāk kustēties... protams, ar cenzūru nav grūti aizspēlēties par tālu un tad mēs nonākam situācijā, kuru pastāvīgi vērojam publiskajā telpā - sākot ar valsts un beidzot ar publiskajiem sociālajiem medijiem, tiek cenzēts absolūti viss, kas neiederas kaut kādos pašreizējos mistiskos, vāji pamatotos rāmjos... just because, tādēļ, ka brīvdomība var novest pie... nez, brīvdomību neviena sabiedrība nekad nav pacietusi, nepacieš arī mūsdienu liberālā rietumu kultūra...

P.S. interesants novērojums pie tā pat ieraksta - cilvēki mani aicina draudzēties... es saņemu vismaz vienu - divus uzaicinājumus draudzēties pusstundā, un kad apskatos aicinātāju profilus, viņiem pārsvarā ir pāris desmiti draugu un praktiski nav satura uz sienas... pieļauju, ka tas ir veids, kādā daži cilvēki cenšas demonstrēt atbalstu... citu iemeslu izdomāt nespēju...

P.P.S. es pēdējā laikā nelasu Cibas komentārus, tā ka ja nav kaut kas atstājams vēsturei, varat necensties un nerakstīt, kad būs laiks, lakatiņš ko uzsiet degunam priekšā un vēlēšanās pastrādāt ar mēslu dakšām, palasīšu... pēc ieraksta par ieročiem joprojām netieku vaļā no sajūtas, ka bars orangutānu ielauzās manā lauku mājiņā un kolektīvi pieķēzīja virtuvē uz galda... nav jau tā, ka es nosodu komentētājus, bet... vienkārši šobrīd man nav ne mazākās vēlēšanās bojāt sev garastāvokli... pēdējos 20 gadus es nekādā tiešā veidā neuzņemu ziņas, man nav TV, es nelasu ne avīzes, ne delfus vai gārdianus, neklausos radio... kādreiz, kad mani kaut kas uztrauc, es cenšos saņemt ziņas no maksimāli neitrāliem avotiem, teiksim, kad sākās Ukrainas konflikts, par to pirmo nedēlū lasīju reizi dienā vikipēdijā angļu, krievu un ukraiņu versijās, lai gūtu daudz maz aptuvenu priekšstatu par to, kas īsti notiek... man nepatīk nevajadzīgas emociju izpausmes, es pats esmu diezgan emocionāls, un man nav ne mazākās vēlēšanās vairot savu trauksmi... kad būs neaktuāli, tam visam pievērsīšos un ar lielu interesi izlasīšu - mani interesē tas, kā uzvedas un domā cilvēki un šeit pēkšņi bija iespēja redzēt, ka cibiņi, kurus esmu pieradis uzskatīt par izglītotiem un inteliģentiem cilvēkiem, arī izrādās pakļauti stereotipiem un līdzīgi kā minētie cilvēki FB, gatavi ar izkaptīm un dakšām iet un nogalināt, kad tiem ir parādīts ienaidnieks un paskaidrots un dots kaut kāds, kaut arī ne īpaši skaidrs, pamatojums... tā ka cibā es komentārus nedzēsīšu, šie man patīk, ka ir, bet izlasīšu vēlāk... varbūt arī kaut kur atbildēšu, ja atbilde būs nepieciešama un neprovocēs kārtējo holivāru