Tīk labs garastāvoklis palika, vnk tīīk! Stundas laikā esmu spējīgs radīt smaidu sejā sev un citiem. Beidzot kāds ir mazāks par mani, nu arī es varu skatīties uz leju. Muhah. Divatā jau nospriedām, ka žēl, ka tikai stunda mums atvēlēta, būtu zinājuši, ka būs tik jautri, būtu braukuši ātrāk. Paspējām salīt. Staigāju pa veikaliem un žāvēju savas bikses, līdz keda sāka berzt papēdi. Uzmeklējām kurpju veikalu un tur līmēju sev plāksteri, jo Armijniekam pagadījās viens. Vnk goddess tādā brīdī!
Tad es atcerējos, ka man vajadzēja uz tualeti. Kad tikām līdz lejai noskaidroju, ka WC ir 4.stāvā. Lieliski. Braucam atpakaļ. Un atkal .. aj, nabadzība, nabadzība iepūt man, kad graša nav kabatā, bet draugam neiepūt, jo es atkal tieku glābts ;D Liels bij mans prieks, kad izpalīdzēju arī meitenēm. Forši tā iet laukā un daudz pupuči smaida tev pretī un teic paldies :)
Tusējām pa veikalu un gaidījām kad lietus mitēsies. Tikmēr bomžukam blakus beidzās maizīte un viņš lūdza 10sant. Protams, ka iedevām, jo viņam no kabatām nespraucās alus pudeles. Un tomēr, nelaimē nonākuši dzīvnieki mani skumdina vairāk.
Liels bija mans pārsteigums, ka izrādās man esot kaut kas arī atvests. Un tas bija like .. wow. Sajutos neērti, kā tad es tā, tukšām rokām un vēl visas dienas garumā parādā plāksteri un 20sant. ;D
Sēdēju mikriņā mājup un smaidīju kā tāds idiots. Vairāk kā pēc stundas dabūšu zināt, bet šodien laikam man nekas vairs nevar laupīt smaidu no sejas. Bez tam .. jādzer būs tāpat, ir vai nav.