| lab-khe-khe-rīt |
[Mar. 9th, 2007|10:07 am] |
Klepoju nu jau kā veca ķēve, un no visas tās tējas dzeršanas man jau paliek nelabi. Vēl iešāvu sīrupiņu, pāris ripas un tagad turu īkšķus, lai vakarā varētu parunāt un katru kavalieri neatraidītu ar ieklepojienu sejā, lai gan jāatzīst, ka tas varētu būt labs veids kā aizgaiņāt piedzērušos tēviņus - at-khe-khe-khe-šujies.
Ja vien nesākšu klepot asinis, tad nekas cits mani nespēs atturēt no došanās izklaidēties, jo neskaitot to, ka klepus ir pietiekoši spēcīgs, lai izklepotu ārā plaušas un varbūt pat kādu aknu vai nieri, es jūtos pat labāk par labi. Uzlīmēšu uz muguras un krūtīm pa pipara plāksterim un - aidā! |
|
|
