Esmu tā domajusi jeb domājis braucošā autobusā, sēžot bezspēkā, cik tas nu gan būtu nožēlojami un pašu pazemojoši tur raudāt, bet šodien jau sāku trolejbusā, pārnesot uz autobusu, un nu nekas traks nenotiek. tikai čurāt vajadzība uzradās, negaidīti kā pārsteigums, un domājis, vai tiešam iespējams, ka urīnpūslis var plīst? Bet nekas tāds nenotika, visi dienas pārdzīvojumi tagad liekas nieks.