| Kukainīt, re kā saule spīd! Iemācies sauli, kukainīt! |
[29. Okt 2010|22:23] |
Vakar vēroju Ziedoni. Jāteic, ka, iespējams, labākā izrāde, ko jebkad nācies skatīt. No vienas puses ļoti dinamiska, reizē gan komiska, gan skumja, bet arī slēpti patriotiska un filosofiska. Uz urrā nudien. Arī pagājušās nedēļas Teroriste nebija vis zemē metama, bet tur, liekas, lielu lomu nospēlēja arī mana, kā latviešu sievišķa, vājība pret Ķesteri. Kaut gan arī kopumā ļoti izjusti un paņemoši. Un ar to ir atmodināta kāre.
Šodiena gan, lai arī pārsteidzoši labā garastāvoklī, izvērtās visnotaļ nebaudāma un nepielūdzami izslīdēja cauri pirkstiem. Pelēki un pliekani.
Izskatās, ka nākamā būs ceļojumu vasara. Pelnīti taču!
***
Es sapratu viņa dvēseli. Jāliek viņam miers.
|
|
|
