| Homēra Iliāda, spēles apskats. |
[Mar. 8th, 2010|02:37 pm] |
Iliāda ir spēle ikvienam senās Grieķijas fanam. Izstrādātāji ir ļoti rūpīgi pētījuši visus pieejamos materiālus par periodu un tagad piegādā mums maksimāli autentisku pārdzīvojumu. Homērs jau pirms izlaišanas solīja vismaz 50 stundas spēles laika un tā nu arī ir. Mums būs pilnas iespējas izbaudīt smago sengrieķu pasauli, tai skaitā dienām ilgus pārgājienus, jūras braucienus, triēru airēšanu un kontaktu ar paštaisniem, nepastāvīgiem un patmīlīgiem dieviem.
Iliādas naratīvs, savukārt, ir klibs un nepareizi strukturēts. Ahajieši ir labie, Trojieši sliktie. Tiktāl viss kārtībā. Galvenais varonis jeb spēlētāja tēls ir Ahilejs. Pēleja kāzas ir tutoriālis. Arī te vēl viss kārtībā. Bet problēma ir te - Trojiešu pusē ir krietni vairāk NST (ne spēlētāja tēli) ar vārdu nekā Ahajiešu. Kāpēc lai pretiniekam būtu vairāk svarīgo tēlu? It īpaši tāpēc, ka stāsta līnija neparedz nedz iespēju pāriet pie pretinieka, ne vispār vērā ņemamu kontaktu ar šiem vārdotajiem NST.
Lai gan jāteic, ka līmenis, kurā Ahilejs sēž savā teltī, nedodas karot un pūšas uz Agamemnonu, ir visinovatīvākais, ko spēlēs esmu redzējis pēdējo 9 gadu laikā.
Izstrādātāji ir apliecinājuši, ka turpinājums - Odiseja - jau top un ir gaidāma veikalu plauktos ap gada beigām. Ja Homērs spēs izlabot stāsta problēmas, tad Odiseja būs visnozīmīgākais notikums spēļu jomā līdz šim. Bet tikmēr Iliāda dod mums lieliski uzbūvētu pasauli, kura cieš no slikti būvēta stāsta.
-Maniokls |
|
|
