Priekšpēdējā gada diena. Skan jau ļoti svarīgi, bet patiesībā jau tā ir tikai cilvēku izdomājums un parasta diena. Labi jau labi nebūšu tik ciniska. Palikušas pēdējās darba minūtes un ko es - rakstu kaut ko pati nezinot, ko vispār ar to gribu pateikt. Labi, Ines, derētu tā kā izgulēties.
Virtuālā pasaule rada vilinājumu to realizēt, bet zināms taču, ka gaidāma vilšanās. Un te nu ir dilemma - vēlme, kura ir pamatu pamatos diezgan absurda.
Un vispār, ja tā padomā, tad virtuālā pasaule rada vieglu šizofrēnijas efektu. Es runāju - kāds atbild. Un tai pašā laikā tas "kāds" man manā pasaulē ir tāds stipri izdomāts. Nereāls. Tāds, kādu es to esmu iedomājusies.
Veiksmīgi esmu izteikusies kaut ko par neko. Lai jau paliek...