*zubiite smej... draudziņš vārdā "stress" atnācis ir mani beidzot apcimot.. :P Pēta, ko es daru, izrakņājis visu ledusskapi, man, redziet, viņam ēst esot jātaisa, tad vēl viņš pieprasa mazgāt viņā ķepas pēc apelsīnu ēšanas un, nu jā, uz veikalu ar man būs jāiet,jo izrādās, ka baltmazi viņš neēd, viņam der tikai graudu maize. Nepieklājīgi jau ciemiņus tā mest ārā, tad nu sēžu un runāju ar viņu.. Pētu viņa pēdu dubļainos nospiedumus uz sava paklāja, tomēr tas stress trakoti skaists vīrietis.. jūtos gandrīz bezspēcīga, kad viņš man uzmet savu brūno acu skatienu.... Doma - sajutiīsies omulīgi, varbūt iemigs un varēšu atkal sākt darboties.. :)