|
|
|
Augusts 17., 2005
17:30
novērojama spēcīga emociju polaritāte. un ko man tagad?
šorīt zvanīja mans franču deju partneris, Nikolā, braukšot ciemos. gribot dejot. tad sāku domāt, vai atceros, kāds viņš izkatījās (man ir dikti slikta vizuālā atmiņa, toties laba kustību). dejas atceros, viņu arī. tas labi. jāpaskatās vai pa māju nav kādi zirnekļu tīkli vai kas. varbūt uzaicināt ciemos.
šorīt baroju baložus, viņi šausmīgi daudz tomēr var apēst. un kā viņi kaujas. brr, spalvas pa gaisu, pekas ar. un acis viņiem oranžas, draudīgas un žēlīgas vienlaicīgi.
pietiek arī strādāt šodien, iešu mājās, taisīšu pankūku torti mošk.
vakar nodarījos visko garšīgu ar malto gaļu, vēlu, pirms gulētiešanas. tā rezultātā šonakt sirsnīgi izkāvos ar diviem nepazīstamiem puišiem, šie bij manu šokolādes batoniņu nolūkojuši, draņķi. piekāvu pa riktīgo. tāda saulaina smuka diena bij, visādas saraktas ielas, trepes, zaļa zāle un nikni puiši. vēl tur bija daži no maniem bijušajiem vīriešiem, viens pie manis pat bija atnācis, jo mums uz balli bij jāiet, es kavējos, un secināju, ka viņš uz to balli ir aizgājis smokingā un istabas čībās, savus smukos apavus atstādams pie manis. kad šodien nejauši viņu satiku, neapzināti apstījos uz viņa apaviem, bet nē, viss bija labi. baigais sapnis, Freidam gan jau kabūtu ko pateikt.
un vēl, no filmām, kurās piedalās Džekijs Čans, man galva reibst, pārāk ātri viņš kustās, nevaru līdzi izsekot.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
