Brauksim kopā.Ņemšu tevi līdz.

braucam tāpat... pretī debesīm...

Njaa... laikam liidz tai prom braukshanai, ko mees sarunaajaam ir paaraak ilgs laika posms jaagaida...

tas,ko mēs sarunājām ir savādāk. tai braukšanai citi mērķi,cita doma apakšā...

Ir, ir cita... Ak, gribas jau kaut kaadas paarmainjas, bet paarmainjas, kas ir ar ievirzi uz pozitiivo pusi

zini, man riebj tā doma, ka arī es jau neatšķiros ne ar ko, no tiem ļaunajiem. resp., ir tā, ka tas ļaunums ir cilv. dabā. ne tikai ļaunums, bet arī melošana/apdiršana, atriebes kāre, vardarbība... kaut kā visi tādi mežoņi. un kas ir pats visnepatīkamākais mēs visi uztveram cilvēka negatīvās izdarības par normu. vnk - gribas PROM

Nav jau kur doties.... Visur naakas saskarties ar to.. un taa nu cilveeki iemaacas nepieveerst tam uzmaniibu, resp., uztvert to kaa normu. Skumji kaut kaa... :/

Moins!

kas pa moins?

Cilveex sevi laikam uzskata par passu paaraako, jo tam ir dota iespeeja reaali domaat, un maaciities...(laigan arii dazzi primaati speej maaciities.. piem baraa viens kapuciinpeertikkiitis iemaacaas, ka auglli jaamazgaa, un peec kaada laika arii citi to jau dara) tomeer cilveeku diezgan biezzi aplauzz dabas maate.. bet tomeer laikam, ka muusu deguns ir paaraak augstu, lai lloti kardinaali viss mainiitos... manupraat aatraakais kas mainiisies peec ~2...4 paaudzeem, ne aatraak... skumji, bet taa diemzzeel ir...

nē, protams, ka cilvēks ir kaut kas vienreizējs, ar izcilām dotībām utt. tomērt mēs nevaram būt paši galvenie un valdīt pār visu. cilvēkam ir jābūt pasaules sastāvdaļai, nevis jāvalda pār to. bet... nū nemainīsies jau tā cilvēka domāšana.

Kā es tevi saprotu!!!Bet ņemot vērā šādu konstantu stāvokli katru rudeni nedomāju, ka braukšana prom ir risinājums!Laikam jāpacieš! :D Izej ārā un pabaro kādu izsalkušu minci!!!Tas uzlabo garīgo ;)

liekas, ka nekas nevar būt vēl nomācošāks par domu, ka ir tādi dzīvnieki un cilvēki, kuriem māju nav. nav patvēruma, nav siltuma, nav... man nepatīk šī valsts, šie cilvēki. nezinu vai tas ir pārejoši vai nē. jau ilgāku laiku pārņem tāda veida domas. par maz skaistā man apkārt, par maz prieka, par maz saules. jācer, ka pāries.