Kad man bija četrpadsmit
Un Rodrigess viņai teica:
„Nāc, Šakira! Mēs ar taviem gurniem tālu tiksim, mazā!”
„Ak, Rodrigess! Tādu vīrieti, kā tevi, es sen meklēju! Mani gurni nemelo! Ņem mani tepat!”
„Kaislīgā sieviete! Es dievinu tavus makaronu matus un bedrīti starp acīm!”
„Tu mani uzbudini ar vien vairāk, tu, spalvainais vīrieti!”
„Tas ir tik romantiskio!”
„Ko?”
„Nu, romantiski...aizmirsti. Mēs maigosimies tepat! Tavā tēva istabā!”
„Esmu ar mieru, mans Zorro! Viņa gulta ir ļoti atsperīga!”
„Es nešaubos, sievišķi. Jūs mani liekat pacelties manam draugam!”
„Ciets!”
„Nu jā...”
Viņi, ar aizķeršanos aiz katra kājām, iekrīt gultā:
„Sieviete! Tu lauz manu daiktu! „
„Pie velna, jā! Es arī gribu tevi!”
„Nē, tu tiešām lauz.”
„Ja tev kas nepatīk, tu vari iet prom.”
„Nekad!”
„Tad apēd mani, tu, izvirtušais vīrieti!”
Iekožas viņai kaklā:
„Es esmu vampīīīīīīrz!”


Nu, kas tālāk sekoja es izdzēsu, jo Rodrigess patiesībā bija transvestīts.