Cirmuļa atklāsmes -

uz takas izgāju vēlā naktī
uz vientuļas takas
satiku cilvēku ceļinieku
bez vārdiem

klusēja lapas, gaidīja zāle
uz vientuļas takas
lietus lija sīksīkām lāsēm
bez vārdiem

kaut es vēl spētu tā rakstīt, kā rakstīja manas rokas, kad nezināju, ko slēpt un ko sacīt.
tikai klusums tagad man ir priekš visiem.