|
[Oct. 29th, 2009|10:30 am] |
vakar izlasot sandras m. ierakstu par to, ka viņai nepatīk, ka cilvēki apjūsmo kaķus un suņus, man par to mazliet nācās padomāt. un šis tas man ir skaidrs. nenolidezami tas ir ļoti manāmi, ka kaķi ir favorīti daudziem un, ka it sevišķi daudzi jauni pāri apkārt paņemot kādu astaino izturas sekojoši - sājusminās, apraksta viņa gaitas, liek netā bildītes un izrāda - "re kāds mūsējais" un vispār kaķis kļūst būtībā cilvēciskots un celts saulītē. tie ir cilvēki, kuri vēlas bērnus, bet kaut kādu apstākļu dēļ - materiālu vai nemateriālu, tam nav gatavi vai vēl nevar. tad nu lūk šie kaķīši vai sunīši savā ziņā tos aizstāj. patiesībā zinu arī jauniešus, kuri tos tā arī sauc - "mūsu bērni". un es [mēs] tajā pašā maisā bāžami. Rū tiek mīlēts un lolots cik vien var. viņš saņem šķiet tik daudz mīlestības, ka pietiktu 10 kaķiem |
|
|
Comments: |
Parādi vēl kādu viņa bildi. Tagad.
tagad klēpī viņš mēdz izskatīties pēc plīša čupiņas
Ak, Kungs! Jōr lārdž! Pēc kā viņš smaržo?
par smaržu - mazliet līdzīgi kā ōmīšu adītās šalles. mazliet saldi. bet ļoti neuzkrītoši
par sajūtu - viņš ir tik mīksts un silts
par lielumu - pārraudzis gan jūrmalas mazo suni, gan pieaugušo kaķi. bet viņam tak nav pat gadiņš. liels džekiņš padevies
par raksturu - vismīļākais un murrājošākais kaķis. reizēm murrā pat tikai no tā, ka uz viņu skatās un lielākoties, kad sēžu ar kompīti uz ceļiem, viņš ieraušas klēpī (azotē) un iebāž galvu starp manu zodu un kaklu. tas gan nozīmē, ka es vairs neredzu klaviatūras burtus he
dīvainākā īpašība - ķopš pirmās dienas patīk zīst kapučjaku striķīšus. bet tikai tos bez plastmasiņas. un ņemot vērā, ka man tādi ir kādi 10 džemperi, viņš ir kā uzburts uz tiem.
re ku tev neliels apraksts par Rū ,))
Brīnišķīgs apraksts! Visjaukākais tas, ka murrā pat tikai no tā, ka uz viņu skatās ;D. Gribu noprecizēt sajūtu - tik mīksts un silts vai tīīk mīksts un silts? | |