Pirmo reizi piecu gadu laikā varēju sajust ziemu.

Kad sāku studēt Ventspilī, vecāko kursu studenti biedēja, ka tajā pilsētā neesot rudens, bet to es atradu jau pirmajā (un arī vienu no man mīļākajām vietām pilsētā). Ziemu atrast gan neizdevās.

Ziema nav nedz tas, ka bieži snieg, nedz tas, ka dažkārt ir "katastrofa" un arī Ventspilī, kā visā valstī, pēkšņi ir -30 pēc Celsija.

Ziema ir, kad snieg, sniegs uz zemes saglabājas un krājas arvien biezākā kārtā. Un deguna un vaigu galos kož aukstums, bet acis mirdz priekā, ka IR ZIEMA!