Rīgā iepirkšanās centros jau vismaz no 20. datuma vispār nevar iet iekšā, pat ne darba dienās darba laikā. Visur stress, kliegšana, grūstīšanās, ņemšanās. Te es sataisījos speciāli laikā, kas man likās samērā drošs, un tā arī bija - cilvēku tikpat, cik katru dienu. Ticu, ka traki nebūs arī vakarā.
Kā man patīk. Var normāli ieiet veikalā arī pirmssvētku laikā, nav jāmeklē mazās bodītes, lai glābtos no psihopātiem. Atceros traumu, kad 22. datumā pirms pāris gadiem iegāju Alfā un izsprāgu no tās neko nenopirkusi, jo likās, ka tur var prātā sajukt. Man jau tā nepatīk iepirkšanās centri, rada stresu, ja vien nav ļoti kluss un tukšs laiks, bet tas bija kaut kas slims. Tās mežonīgās acis visapkārt!
Bet es neko. Man jau visas dāvaniņas ir sagatavotas. Vajadzēja tikai šo to vēl klāt un ikdienas pārtiku.
Gatavojos svinēšanai ar prieku un mierīgi. Arī pasūtījumus izdarīju jau oktobra beigās, viss atnāca laikā. Nesaprotu, kā var gribēt svinēt, bet negribēt ieguldīt laiku un darbu, lai sagatavotos laicīgi. Saprotu, ka mandarīnus nevar iepirkt mēnesi uz priekšu, bet ZS taču nav stihiska nelaime kā sniegs uz Latvijas ceļiem. Tiem pat ir zināms datums!