Kautko apklusis biju. Pats nobrīnījos. Vai divas dienas kā ūdeni mutē ieņēmis. Labi, bet nav jau arī dižu ko pierakstīt. Tik liels apnikums bij uznācis uz sevi ka fui. Meklēju cēloņus tam. cikls? savādie pēdējā laika sapņi, kuri neko citu nedara, kā tikai sadusmo mani? izjukušais dienas ritms? Cukurs? Man iepatikās cukura variants. Vnk jāpalutina sevi ar ko saldu.
šodien pat piespiedos aizvilkties līdz pēdējai kopististististiskajai meeting skolā. Vienīgais mūlis, ko es priecājos redzēt, bija Rižiks. [kaut kāda random persona jau bij jāizvēlas] Aizpampis, tik pat vienaldzīgu skatienu, lēnīgs. Smieklīgu pildspalvu, ar kuru beigās arī es dabūju paspēlēties. Tas ir skolotājs, kuru es cienīju.
Labi, slīkstu kaut kādā nostalģijā, tas nozīmē, ka jabeidz murmulēt.


Un velns ar ārā, cik var gulēt!?