| |
[27. Apr 2005|12:55] |
Šobrīd ir tas brīdis kas mana dzīve sāk griezties. Pēdējo divu nedēļu notikumi ir daudz ko izmainījuši un es ļoooti ceru, ka pashas lielākās izmaiņas vēl ir tikai priekšā. Es esmu tā pieķērušies šai idejai par pārmaiņām, ka ja tagad kaut kas nojuks, es jutīšos, ka vis ir sabrucis, es esmu totāla neveixminiece un vispār- jašaujas nost.
Neko jau nevajaga uztvert personiski- tās jau ir viņu problēmas,,,bet kā ir jajūtas man, ja viņu problēmas var ļooti izmainīt manu dzīvi.
Jebkurš jūtas slikti, ja viņš nav varējis izmantot lielisku iespēju. Ja ir kaut ko palaidis garām.
Tas nav vienkārši darbs, ko es gribu ,,,,tās ir pārmaiņas ko sniegs tas ,,,
Tas nav naudas jautājums, bet cilvēku,,, man nospļauties par naudu, cik tās būs, vai nebūs,,, bet man nav vienaldzīga dzīves pieredze, ko es iegūšu strādājot,,,nav vienaldzīgi cilvēki,kas tur strādā, un ar kuriem es vēlos, looti vēlos iepazīties tuvāk,,, bet vairs nav manos spēkos ko mainīt,,,,visu izšķirs VIŅI,,,,
sēdēsim un gaidīsim,,,,, |
|
|
