05 April 2010 @ 08:21 pm
 
Strauji tuvojas tā liktenīgā ceturtdiena, esmu, protams,kārtējo reizi pārbijusies, ceru, ka Celine neaizmirsīs par mums un tā. Vispār gribas ēst, bet tā īsti nav ko. Nē, nu ir - vecs kefīrs, to pašu arī dzeru.
Šodien skrituļoju. Kopš biju mājās, visu laiku ir slikti. Ceru, ka tas no ilgi neredzēta un nebaudita tik liela ēdiena daudzums.

Jā, un es atklāju, ka pasha ir sasodīti, sasodīti ņammīga!