Esmu atgriezusies pie Avotu Avota un šodien - jutos tik iekšēji brīnišķīgi!!!
Noklausījos no rīta North Amerikas konf., pabeidzu klausīties jauniešu mācību CD, iesāku otro - pieaugušo CD, un tas - atkal braucot ar velotrenažieri! Nobraucu 15 km pusdienlaikā un vēl 15 km vakarā!
Šodien pieņēmu lēmumu, ka pietiks man klepot un pakļauties tam visam, nē, es teicu, ar šodienu sākot - pietiek! un - vakarā man vairs nebija auksti, nebija temperatūras (atšķirībā no vakar vakara), kamīnu vispār iekūru tikai kādos piecos (visās iepriekšējās dienās prasījās jau vienos, divos, trijos), biju aizgājusi pastaigāties gandrīz līdz lielceļam ar D. pa slidenslideno ceļu, bet - iekšējais piepildījums, šī brīnišķīgā sajūta no Z-AM konferences mani itin kā ''nesa'' uz neredzamām maigām rokām! Es nedomāju ne par slideno ceļu, neuzņēmu sliktas domas par to, un man bija tik droši, ātri un labi iet pa slideno ceļu! Ak, un vēl pirms tam izcepu frī kartupeļus - tik garšīgi ieēdām, ak! :)
Vēl šodien uzrakstīju Inesei, Marinai un arī Bernšteina kungam (atbildot uz viņa vēstuli).
Vēl palasīšu jauniešu mācību burtnīcu 2012/4 pirms gulētiešanas.

Dievs, svētī manu ceļu un B.-o, esi klāt, vadi!