No rīta pamostos labā noskaņojumā. Slāvu tilts vēl arvien vaļā, normāli atbraucu uz darbu, viss ok. Sapulce, nenormāla steiga, un visapkārt visi stresā, o, jau pulkstens viens, uz centru, uz servisu, uz Bausku (paldies Dievam, ka ar šoferi vismaz), pa ceļam Iecava, jāpaspēj uz 18.00 pēc savas mašīnas, skrienam, skrienam, pa ceļam piezvana, ka "uij, sajaucām, jums par remontu jāmaksā nevis 25+5 bet 30+8 lati!sorre". nu lab, nospriežu, ka nav ko ņemties par tādiem niekiem un ka uz vietas noskaidrošu kas un kā. Izrādās- aij, darbinieks sajaucis cenas, brrr. ne jau tos 8 latus man žēl, bet attieksme. Samaksāju, eju pēc mašīnas un tur it kā viss kārtībā- nobrīnos, ka vismaz ar to man paveicies. Braucu- skatos- viss panelis eļļains, nu neko, rokas no stūres arī netīras, neies jau arī par šiem niekiem ņemties, vēlāk iztīrīšu, nospriežu. Izkāpju pie mājas, skatos- @!#$#@$%!#@- drēbes visas arī netīras!!! Kāds ar netīru kombinzonu ir sēdējis mierīgi manā mašīnā uz neapklātiem sēdekļiem, sazin, vēl instrumentus licis! Sasodīts- kur viņi tādu p!@#!@ attieksmi ņem pret klientiem.
Un mājās atgriešanās prieks arī bija "iespaidīgs"
(pirms es šo rakstīju jau biju paspējusi noskaitīt līdz 500:) )