pamosties un redzi - visapkārt milzīgs tukšums. nē. ne jau dzīvoklī, kurš laikam nekad tā īsti nebūs mans, bet gan iekšā. iekšā - milzīgs NEKAS. briesmīgi. ai, kā gribētos šo tukšumu aizpildīt, pamosties tikpat skaistā, baltā rītā un kāds skaļi noteiktu "b..., mēs esam paradīzē?". sabrūk mani kāršu namiņi viens pēc otra un ir tikai ceturtā šī gada diena. arī Žiz man šorīt centusies iesālīt pēc pilnas programmas :( ej dirst dakter.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |