| |
[Dec. 12th, 2008|08:19 pm] |
Cik neierasti.
Piektdiena un es gulēšu uz savas grīdas. Skaidrā.
Jo ilgāk esmu viena, jo vairāk satraucos. Un visu laiku tas neķītri riebīgais spīdums acīs.
Ik pa brīdim pilnīgā labpatikā nosmīnu un pašapmierināti noņurdu.
Viss kā filma lēnām sāk līmēties kopā. |
|
|
