Pilota memuāri.

Daļā 'ne zem atslēdziņas' šoreiz stāsts par kādu motīvu no latviešu tautas pasakām. Bērnībā es tās dikti mīlēju lasīt. Un tikai vēlāk nāca messidžs, sapratne par to, ko katra no tām cenšas pateikt.
Ir viens interesants motīvs, kas parasti izskatās tā: iet vīrs noskumis pa ceļu, un viņa priekšā parādās Dieviņš, veca vīra paskatā, reizēm ar ubaga tarbu kaklā, vaicādams, kas tad par bēdu. Parasti vispirms pāris reizes seko noraidījums, bet Dieviņš ikreiz gabaliņu uz priekšu parādās citādā izskatā, atkal vaicādams, kas tad par nelaimi gadījusies. Un tā kamēr vīrs izstāsta un pasakām, protams, ir laimīgas beigas..

Nebiju iepriekš domājis, ko tas viss nozīmē. Bet vakar iespēra pa galvu: Lielais spēlē! Vienmēr, visur un vēlot tikai to labāko. Vairumā gadījumu Viņš pasviež iespējas, kaut ko piekabinājis tām klāt un tu nekad nezini, kā tās atrisinās kādu tavu problēmu.

Niice. ;)