☂ - Bez Tabu [raksti|arhīvs|sēņotāji|par kopienu]
sēnes un sēņošana

[ tīkla saite | daži padomi ]
[ par kopienu | sc userinfo ]
[ arhīvs | journal archive ]

Links
[Links:| Latvijas Mikologu biedrība Edgara Vimbas veidotās lapas par Latvijas sēnēm Sadaļa par sēnēm starptīkla sugu enciklopēdijā "Latvijas Daba" Fungi of Latvia ]

Bez Tabu [Feb. 10th, 2005|05:07 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

fungi

[laboratorija]
Beidzot TV.LV ir saveduši kārtībā savus arhīvus, dodot sengaidītu iespēju noskatīties aizgājušajā rudenī raidījumā Bez Tabu rādīto sižetu par psihoaktīvajām sēnēm.

Vai Garciema apkārtnē atrastas halucinogēnās sēnes?
TV3/Bez tabu laiks – 04.10.2004
Diāna Nagle, Andrejs Kalngals, Ivo Žipickis


Ievadvārdi.


Evelīna Kovaļevska:
"Jau kopš neatminamiem laikiem ne tikai indiāņi, bet arī senie latvieši ir pazinuši dažnedažādas zālītes, kuras tad pareizi sagatavojot pareizās proporcijās var gan ceļot laikā, gan piedzīvot ārkārtīgi daudz jaukas un lieliskas lietas."

O.K., Whatever, blah blah blah...

Ēriks Niedra:
"Es te skatos internetā ne tikai zālītes, bet te cilvēki piedāvā iegādāties sēnes, turklāt šīs sēnes ir nevis ēdamas vai marinējamas, bet, teikts, halucigēnas."

Halucinogēnas, Ērik, ha-lu-ci-no-gē-nas. Bet nopietni, ja internetā brīvi tiek tirgotas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru pirmajā sarakstā iekļautās vielas saturošas sēnes, tad ar ko gan nodarbojas mūsu tiesībsargājošās instances?

Juris Šteinbergs:
"Nu, es negribētu Evelīnai īsti piekrist, jo cik zināms, tad parasti šīs visas dīvainās sēnes un zāles tiek vestas no ārzemēm. Bet mūsu korespondente ir atradusi interesantu faktu. Izrādās varētu būt, ka arī Latvijā kaut kas tāds ir sastopams."

Juri, halucinogēnās sēnes Latvijā patiešām ir sastopamas, turklāt ne viena suga vien. Psilocybe semilanceata neapšaubāmi ir visizplatītākā un vispopulārākā, un rudeņos lielos daudzumos sastopama ne tikai Garciema pļavās (kuras man gan nav bijis tas gods skatīt savām acīm). Starp citu, piemēram, ASV pie populārākajām sēņu pļavām sezonas laikā dienu un nakti dežurē policijas patruļvienības. Nebrīnīšos, bet nepriecāšos, ja nu jau slavenās Garciema āres drīzumā piemeklēs līdzīgs liktenis. Un šīs sēņojošās ētera personības vēros pasauli caur rūtaino saulīti.

Tad seko pats satriecošais sižets.


Ārsts-narkologs Dr. Guntars Osis:
"Nu, bums ir šogad. Viņš atnācis no ārzemēm, ja. Tāpatās, kā viss no ārzemēm pie mums, mode atnāk ar desmit gadu vai piecu gadu novēlošanos, tā arī sēņu bums pie mums ir atnācis tagad, lai gan jau deviņdesmitos jau visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja."

un

"Halucinogēnās sēnes ir ierakstītas pirmajā narkotiku sarakstā, tātad - īpaši bīstamas vielas, kas izraisa atkarību."

Skaisti! Man nav komentāru. Piebildīšu tikai to, ka Eiropas civilizācija ar maģiskajām sēnēm ir pazīstama daudz, daudz senāk nekā uzskata Oša kungs.

Eiropas medicīnā pirmais pilnībā dokumentētais intoksikācijas gadījums, kurā nepārprotami vainojamas psilocibīnu/psilocīnu saturošas sēnes (konkrēti - Psilocybe semilanceata), ir datējams ar 1799. gadu, kad kāds Londonietis no Grīnpārkā salasītām sēnēm pagatavoja savai ģimenei brokastīs zupu. Par laimi tuvumā gadījās Dr. Everards Brands (Everard Brande), kurš prasmju robežās sniedza ģimenei pirmo palīdzību un vēlāk detalizētu incidenta aprakstu publicēja žurnālā London Medical and Physical Journal (Volume XI, 1799. gada 16. novembris, 41.-44. lpp.).

Sēnes (mūsdienās pazīstama kā Psilocybe semilanceata) attēlojums attiecīgā laika posma literatūrā (J. Sowerby, London, 1803)



Protams, tas nenozīmē, ka jau kopš 18. gadsimta beigām "visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja". Taču interesējās krietnu laiku pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un ne tikai jaunieši.

Par nozīmīgu psihoaktīvas vielas saturošu sēni Psilocybe semilanceata netika uzskatīta līdz pat pagājušā gadsimta 60-tajiem, kad 1963. gadā žāvētu Psilocybe semilanceata paraugu papīra hromatogrāfija sniedza vēsturiski nozīmīgus rezultātus - pirmo reizi kādā Eiropā sastopamā sēnē tika uzrādīta halucinogēno alkaloīdu psilocibīna un psilocīna klātbūtne. Te nu arī ir meklējams sākums Dr. Oša minētajam "sēņu bumam" Eiropā. Par sešdesmitajiem visi ir dzirdējuši, ne?

Izskatās, ka Oša kungs nav pietiekami informēts arī jautājumos par kontrolējamo vielu sarakstiem (šo sarakstu vēsturi, vielu klasifikācijas principiem utt.), kur nu vēl ar pašām halucinogēno sēņu galvenajām aktīvajām vielām - psilocibīnu un psilocīnu.

Jums par prieku atšķiršu The Merck Manual of Diagnosis and Therapy (interneta versija pieejama šeit) nodaļu par halucinogēniem (Dependence of the Hallucinogenic Type, 1565. lpp.):

"...Psychic dependence on hallucinogens varies greatly but usually is not intense. No evidence of physical dependence can be detected..."

Šī autoritatīvā ārstu rokasgrāmata atzīst, ka atkarības problēmu ziņā tās pašas cigaretes ir daudz bīstamākas par halucinogēnajām sēnēm, tātad Dr. Oša komentāri par atkarību ir ja ne klaji meli, tad nožēlojama dezinformācija gan.

Kas attiecas uz psilocibīna toksicitāti - vielas daudzumu, ko dzīvs organisms uzņem noteiktā laika periodā, sauc par devu. Vielas daudzumu, kas izsauc organisma nāvi, sauc par letālo jeb nāvējošo devu — LD. Visbiežāk vielas toksicitātes apzīmēšanai izmanto vidējās letālās devas absolūto lielumu LD50, kas norāda vielas devu, kuru saņemot, iet bojā 50% eksperimenta dzīvnieku. LD50 izsaka miligramos uz kilogramu ķermeņa masas. Laboratorijas pelēm psilocibīna LD50 ir 285 mg/kg ievadot intravenozi. Salīdzinājumam nikotīna LD50 pelēm ir 0.3 mg/kg ievadot intravenozi un pārtikas sāls LD50 pelēm ir 645 mg/kg ievadot intravenozi. Secinājumus izdariet paši. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka lai cilvēks uzņemtu nāvējošu psilocibīna devu, viņam būtu jāapēd vairāki kilogrami svaigu (=nežāvētu) 'maģisko' sēņu.

Protams, psilocibīns ir psihoaktīva ("halucinogēna") viela, tādēļ no tās noteikti būtu jāizvairās psihiski nestabiliem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar veselības problēmām (smagas sirds, aknu, nieru slimības, alerģijas utt.). Un, protams, nenobriedušie, bezatbildīgie un neizglītotie - rokas nost! Halucinogēnās vielas nav rotaļlieta!


Tālāk seko dažu reportieres noķerto skolēnu sniegtie "brīnumsēņu" apraksti:

"Maļenkije, dļinnaja, tonkaja noška i maļenkaja šļapka."
"Oņi, oņi kak zoņķik, složennij zoņķik kak vigļeģit, vot tak oņi vigļeģit."

Kārtējās pērles, kas diemžēl var apdraudēt cilvēku dzīvības. Šādi identificējot sēnes ātri vien var tikt pie mākslīgās nieres vai nonākt labākās sēņu vietās.


Tad seko intervijas ar kaut kādiem narikiem, kuri (vienlaicīgi bāžot salasītās sēnes plastmasas limonādes pudelē) apraksta halucinogēno sēņu radītos efektus un salīdzina tos ar LSD izraisītajiem ("un pēc tam ir, vot, tā kā LSD, tas ir, šitais ir dabīgais LSD", "tāda labsajūta, teiksim, tu esi kādu gabalu kaut kur no zemes, ja, šitādu (rāda), nu forši" utt.).

Nožēlojami. Te būtu lieki sākt runāt par elementārākās cieņas izrādīšanu dzīvajām radībām sēnēm, kuras acīmredzami tiek izmantotas kvazikanibālistiskos rituālos.

Arī reportāžas autori, "bruņojušies ar nostāstiem, kā izskatās halucinogēnās sēnes", vienu nabadzīti atrod zālē un nogādā pie mikologa Edgara Vimbas. Tiesa, tās līdzība Psilocybe semilanceata ir visai apšaubāma.


Report.:
"Nedaudz pārsteigtu mēs sastopam arī lielāko sēņu ekspertu Latvijā - docentu Vimbu. Viņam gan esot aizdomas, ka tās ir Psilokable semilanceata, bet kamēr nav pārbaudīts zem mikroskopa, ar secinājumiem nesteidzas, vien zinātāja manierē noteic, ka ar sēnēm jābūt uzmanīgam."


Žēl, ka Vimbas kungs, vienīgais prātīgais cilvēks visā sižetā, tiek izmantots tikai kā fons. Nezinu, kādā valodā vai dialektā Psilocybe tiek izrunāts kā Psilokable, taču tas šeit nav galvenais. Svarīgi ir tas, ka ar sēnēm tiešām ir jābūt uzmanīgam. Redzams, ka arī Vimbas kungs nesteidzas reportieru atvestos samocītos sēņu eksemplārus identificēt kā Psiloybe semilanceata, jo, kā jau minēju, šķiet, ka tās ir pavisam citu sugu pārstāves.

Sižetu beidz Juris Šteinbergs:
"Nu, īsti negribās man ticēt, ka tās sēnes tomēr ir kaut kādas narkotikas. Man liekās, ka var tikt pie vēl tādas kārtīgas caurejas viņas saēdoties."


Secinājumi? Sviests.


Gribu beigt uz pozitīvas nots, tādēļ te būs viena no manām mīļākajām Psilocybe semilanceata fotogrāfijām, uzņemta 2003. gada vasarā Bergenā, Norvēģijā.


linkrakstīt