|
|
|
January 20th, 2005
03:40 pm - slepkavas alkstoshaaa!
ES vakar runaaju ar kaadu kursh miil!!! Es viņam prasiiju ko tev tas noziimee miileet, kas Tu tagad esi? Viņsh atbildeeja vergs... vergs, kuram sacelshanās nav prātā, vergs kursh mužam grib palikt vergs... nolemts cilveex!!!
Kad man aciis zaigoja miilas zvaigznes...es biju mirusi, jo manis nebija...man visur bija mēs, mums, mūsu, ar mums.... nekur nebija es... un es nemazz netiecos peec taaa... jo zinaaju, ka manis navv ir kas vairaak par vienkaarshu ES!!! Un tad tas viss pazuda izuda, jo otrs ar lielajām iespējas shķērēm darīja mūss brīvus... atdaliija, sashķeela un iepūta mirushajā es dziiviibas dvesmu!!! Kāa es pretojos, kaa es spirinaajos es gribēju tik ļoti turpināt gulēt savā kapā zem zemes, bet nee mani atmodināja... un tagad veel ar vien kā dziivais mironis klīstu... ar smaidu ar vaidu, ar cerību, ar nolemtību, ar iespēju... ir pagājis jau vairaak kaa pusotrs gads no manas atdzimshanas brīža... un kaapeec par to tagad runaaju... es vienkaarshi atkal sajutu to briidi kad biju mirusi un mana dvēsele vēl ar vien kliedz peec nāves... tik neredzu kur ir mana slepkava!!! un kad bij tumsh un klusss... kad visu acis bij pieveerstas kam citam..nesvariigam... manas acis atļaavaas nobirdinaat vienu pērli... pērli paar mirushās kapu...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
