19:50 - starp maizi un uguni
es atkal pīpēju, dzeru un jūtos kā slikts cilvēks. es dažreiz par kaut ko tā safanojos, ka aiz sajūsmas to pilnīgi sačakarēju :( Ā, un vēl, es esmu atkal mājās. mainu gultas veļu, mazgāju veļu, cepu kartupeļus, sēžu savos uz dibena pārplēstajos džinsos, jūtos baigi kaifīgi, noskatījos briesmīgo requiem for a dream, nācās pilnīgi ķerties pie saetiķojušās vīna paliekas. vēlāk vāļāšos pa vannu, saziedīšu visus iespējamos krēmus un padomāšu par to, kur pārcelties, lai būtu tālāk no savas kauna sajūtas. man tomēr ir sirdsapziņas pārmetumi, ka esmu mājās, jo dažam liekas, tas tāpēc, ka vaina ir tajā cilvēkā, bet vaina taču neapšaubāmi ir manī. tā notiek, mēģinot palīdzēt sev, vienmēr kādam salauz nervus un sirdi. tā notiek starp maizi un uguni cilvēks vienmēr izvēlas pirmo (kaut kā tā laikam. /I.Ābele./)