Pilota memuāri.

Šodien divi čomi izdomāja uzrīkot izklaidi - noīrēja tīra propāna balonu, iemeta to autiņa bagāžniekā un, davaj, rullēt riņķī un apkārt pa centru, meklējot izeju un ik pa brīdim klausoties, kā pēc katras izkustēšanās no vietas balons ar visnotaļ dzirdamu 'GLOKT!' triecas pret bagāžnieka malām. Laiku pa laikam neizpalika arī bez neartikulētu, sprādzienu imitējošu skaņu izdošanas.. Šajā sakarā dažas piezīmes:

1)Jāties ar autiņu pa pilsētu ir VĀJPRĀTS! Satiksme ir pretīga un noteikumi tikpat. Stūrmanim [man] autoskolā apgūtais jāpārzin pat vairāk nekā pilotam, turklāt jāorientējas kartē. Bet pa diviem kaut kā galā tikām! :)
Nebrīnos par to, ka pilsētnieki diez ko ilgi nedzīvo. Lai es katru rītu un vakaru sēdētu korķos, stresotu par manevru veikšanu un iespējamo sadursmju risku, elpotu kondicionētas citu autiņu izplūdes gāzes, turklāt par to vēl maksātu!!??!?!?! Tur jābūt sevišķi stulbam (skat. Salu tiltu rītos). Sava 2riteņotā mugurā es jau gandrīz esmu aizmirsis, kas īsti ir 'sastrēgums'

2)Ar draugiem pavadītais laiks faktiski ir paradīze zemes virsū! Žēl, ka man ir tik maz draugu. Faktiski gandrīz nemaz, bet tomēr!! ;)

3)Offtopic. Esmu aplipinājies ar Medo 'Pērļu vannu' un 'Labrīt!'. Lai tad tie arī skan!