Baigi negribas rakstīt, bet tā kā pašam kādreiz gribēsies palasīt un pie reizes arī atcerēties, cik forši bija Berlīnē, tomēr uzrakstīšu.
Visi prieki sākās 16:30 Rīgas lidostā, kad izgāju metāla un pasu kontroles. Tā kā biju vienīgais, kam no grupas nebija nekādas nododamās bagāžās, jo savas lietas biju pamanījies samest svešās somās, izvazājos pa visiem veikaliem, pasēdēju un attapos, ka esmu kaut kur atstājis savas krutās ausis. Nu, tās labi skan un tā, tāpēc būtu baigi žēl tādas kaut kur padirst. Aizskrēju atpakaļ pie kontroles, uzprasīju, vai tur tās nav manītas. Protams, biju aizmirsis, ka iedevu tās vienai draudzenei, lai ieliek savā lielajā somā. Kad pārējais bars bija ticis cauri kontrolei, sametām 4 litrīgajiem tuļikiem, no kuriem vienu arī sākām tukšot turpat lidostā. Pie mums pepsis lēts, tāpēc lidmašīnā iegājām jau nedaudz apreibuši. Rīgas lidosta nav Rīgas lidosta, ja tur viss notiek bez aizkavēšanās. Ar apmēram pusstundas nokavēšanos mūs ielaida lidmašīnā, pāris minūšu laikā visi sakāpa iekšā, tika aizvērtas durvis un atstūmāmies no trapa. Vēl pusstundu mēs tā arī tur sēdējām, līdz kapteinis paziņoja, ka šī lidmašīna ir salūzusi un nekur nelidos un ka blakus gaida nedaudz lielāka un mums jāpārsēžas tajā. Jebkurā gadījumā labi, ka tas notika uz zemes. Pārsēdāmies un ar pusotras stundas nokavēšanos pacēlāmies gaisā. Stundas un 20 minūšu lidojuma laikā 4 reizes gāju uz tualeti. Lai man piedod tā angļu kundzīte, kas sēdēja man blakus un kurai mana dīdīšanās neļāva pagulēt. Pirms deviņiem bijām Berlīnē, ātri izgājām cauri pasu kontrolei, savācām bagāžu un ar taksi devāmies viesnīcas virzienā. Nu, viesnīca tā gluži nebija, bet tādi kā mazi dzīvoklīši ar virtuvi, utt. Ievācāmies un nedaudz pirms desmitiem gājām meklēt kādu pārtikas veikalu. Pēc kilometra atradām kaut kādu Pennies veikalu, kurš bija tāds Super Netto tipa. Paņēmām 6L ābolu sulas un vēl kaut ko rijamu, uzjautrinājām kasieri, jo viens mums bija jau diezgan mērenā pālī un nesaprata, kas notiek. Mājās sākām tukšot taru un nenormāli skaļi rēkt par visu, ko nu katrs stāstīja, neļaudami gulēt nevienam no mājā esošajiem. Ap diviem aizvilkos gulēt, bet no gulēšanas pirmajā naktī bija maz, jo Mārcis, ar ko biju kopā vienā istabiņā nenormāli krāca. Tādu krākšanu es savu mūžu nebiju dzirdējis.

Nākamajā dienā ap desmitiem izkustējāmies no mājām, lai ar metro brauktu uz Mazā Zooloģiskā dārza rajonu, kur ir ļoti daudz veikalu. Izvazājāmies pa visu ielu, paēdām, pastenējām par sāpošajām kājām un nospriedām, ka mūsu Makdonaldos vēl nekad nav bijušas nekādas loterijas. Iegājām vienā molā, kurā bija šķidruma pulkstenis pa 4 stāviem. Tur nopirku divus krāmus - govi, kas forši un tizli dejo, kā arī strāvas gaismas bumbu. Ar apaviem bija baigi sūdīgi, jo it kā veikali lieli, bet izlikti tikai 3 apavi uz kvadrātmetru un visi gandrīz vienādi. Vakarā atklājās, ka mana govs nestrādā, tāpēc nākamajā dienā tā tika nomainīta. Pa nakti, protams, atkal nenormāli skaļi zviedzām, tomēr gulēt aizvilkāmies jau divpadsmitos. Vismaz šonakt man bija cerība izgulēties, jo pārmainījos ar istabiņām.

Nākamais rīts iesākās ar to, ka sapratu, ka vienalga neesmu izgulējies, jo šķiet, ka spilvens bija vienkārši ceturtā daļa segas, sabāzta spilvendrānā un arī augšējā stāva iemītnieces mums par atriebību bija uzrīkojušas kaut kāds stepa sacensības. Labi, ka grīda neielūza. Braucām atpakaļ uz to pašu veikalu ielu, kur iepriekšējā dienā. Nopietni runājot ar pārdevēju, samainīju atpakaļ govi, kamēr pārējie stāvēja aiz manis uz zviedza par to, jo pats čakarējot to biju salauzis pilnībā. Bet iedeva vietā vienalga citu :). Pagājām dažus kvartālus uz priekšu, kur bija kaut kāds elektronikas veikals. Tur arī sencim nopirku lāzertermometru. Nu, atceraties, bija tādi lāzerīši, kurus mazi, stulbi bērni parasti spīdināja acīs un tad nu ļaunās skolotājas ņēma tos nost, jo pašām droši vien skauda, ka tādus nevar atļauties. Vienīgā atstķirība ir, ka šitais parāda temperatūru, kāds ir lāzera punkta atrašanās vietā. Baigi foršā lietiņa. Kompji tajā veikalā arī bija lēti. Portatīvais LG ar 17 collu monitoru maksāja ~800Ls un matricas vispār bija mega lētas, bet man tepat plauktā stāv tukšas 10 DVD matricas, tāpēc arī tur nepirku. Iegājām seksa muzejā, kurš diemžēl bija aizvērts, toties veikalā varēja manīt visādas īpatnējas lietas un pavecāka gadagājuma kundzītes, kuras izrādīja neviltotu interesi par lateksa izstrādājumiem. Paēdām normālā ēstuvē, kur mūsu klātbūtne ienesa nedaudz dzīvības, jo uzvedāmies ļoti skaļi. Vienīgais, par ko bija jāsatraucas, vai kāds neaizrīsies. Nopirku sev siltu ādas jaku pa sviestmaizi un Adidas somu, jo viss sapirktais tomēr bija kaut kur jāsabāž. Uz vakara pusi ielas palika aizvien pilnākas un tas nozīmēja, ka laiks doties mājās. Mazliet atpūtāmies un izgājām apskatīt vietējo rajonu. Tur tādi mazi tirgveidīgi veikaliņi, kuros ieejot reizēm radās sajūta, ka to saimnieki nepazīst skaitļus. Vienmēr visu jautrību pastiprināja tas, ka latviešu valodā vietējiem teicām, ko par viņiem domājam. Nu, ne jau tur kādu par stulbeni saukt, bet varat taču iedomāties, ko ciniķu bariņš var sarunāt par vienu aziātu, kas sajūsminās par indiešu pāri, kuriem ir 12 bērni. Netālu no mājām iegājām picērijā, kura piederēja kādam turkam un kurš ar pulksteņu meistara precizitādi uz picas lika visas sastāvdaļas. Jebkurā gadījumā bija garšīgi.

Nākamajā dienā devāmies uz Alexander Platz, kur bija viens milzīgs veikals. Tur dabūju sev ādas kurpes, starpcitu, arī par sviestmaizi. Dīvaini, ka nevienā sporta veikalā nebija nekā no Converse apģērbiem. Trīs kedas un tas arī viss. Ap trijiem braucām uz mājām, īpašniece izsauca mums taksi, lai varētu ātrāk braukt uz lidostu. Lidosta maza un šaura ar pāris veikaliem, ko mēs pirmstam nezinājām. Tā arī nevienu mūzikas instrumentu veikalu neatradu un sporta veikalu sortimentā biju vīlies. Lidostā bija diezgan nepatīkami, jo tiklīdz kā bijām iečekojušies mūs ielada četrās sienās, kur bija izeja uz diviem trapiem. Dzert gribas, ārā iet nevari, bet viengais, ko vari izdarīt, ir nopirkt glāzi kolas par pieciem eiro. Kapitālisms, bļe. Ap pusdivpadsmitiem bijām Rīgā, kur nospriedām otrajā augustā doties atpakaļ, bet šoreiz uz nedēļu ar mašīnu īrēšanu. Bildes piedāvāt nevaru, bet metro sastapām vienu ļoti runātīgu onkulīti ar parūku un pūderi uz sejas. Video.