Viss... viss kārtībā

mūsu lielajam šefam patīk būt svarīgam.
un es jau neļaunojos, kaut gan viņam tas šā kā tā būtu vienalga.

droši vien mani izprast ir grūti,
kad neviens nezin', kāda patiesībā nelaimes čupiņa, ierāvusies sevī es esmu.
cilvēkos es "vienkārši" esmu.
par vienu īpašību vairāk vai mazāk- tas nav svarīgi.
šeit galvenais ir "būt".
svarīgam, nesvarīgam- viens pīpis.
galvenais, lai tu pakļaujies un izdari to,
ko no tevis prasa.
kas tu esi, ko tu dari un kur tu esi?- uz šādiem jautājumiem atbildes nav jāmeklē,
jo tu esi tikai viens no pūļa.
nekas īpašs.
un dažreiz tas ir izdevīgi.


un, ja man arī patīk pārrīt jēgu... nu i što?
par to nevienam kreņķis nav jāķer.

kā teica ģeogrāfijas skolotāja: tagad mēs esam vidusskolā.