sēžu vienā apakšveļā un sūcu pēdējo auksto ūdentiņu. Kā būs jāsaņemās, lai aizietu pakaļ kārtējai pieclitrenei. Bet labi vismaz, ka esmu atbrīvojusies no važām, kas liedza plikumus pseido-publiski rādīt. Un jā, jāsāk štukot kur lai rauj plānas un mazas lupatiņas, ko mugurā vilkt. A to, nevar nemaz saprast kā apģērbties, lai nenomirītu, ejot uz to pašu veici. Man skapī šobrīd ir gandrīz viss melns + divi džemperi.

oh well