diezgan dahuja laimes - Rīts

Šodien pamodos 7:20 klausoties rādio 101, kur runāja par mājokļu siltumizolāciju. Bija tik garlaicīgi, ka nebiju spējīgs vairs aizmigt pēc tām 5 stundām miega. Pēcāk arī piecēlos pie šīs pašas rādio stacijas. Vismaz mūzika bija plus, mīnus pacilājoša. Uzliku kafiju ievilkties, iegāju dušā. Pēc tās ievēroju, ka brokastīs olu var uzcept 3 minūšu laikā ,un es nesaprotu, kādēl mums ir tik liels slinkums no rīta paēst. Man biežāk būtu jāanalizē sevi, kādēļ man ir skinkums kaut ko darīt, jo visam noteikti ir iemesls un pilnīgi visu noteikti var apgāst ar kādu labu izskaidrojumu.

Sēžu pēdējā rindā un neredzu projektora attēlu.
Tagad esmu lekcijā, kur lektors atkal čukst un tēlo lidmašīnas, iepriekšējo trešdien viņš pūta un spridzināja balonus. Nav tas labākais lektors visnotaļ. Man šķiet viņam nav draugu un viņam ir bail no savas izglītības, jo kad viņš kļuva par inžinieri, tad saprata, ka viņš ar sliktu darbu var galināt cilvēkus. Viņš no tā visa nobijās. Katrā lekcijā viņš piemin kādu bikšu piediršanu. Man nepatīk, ka cilvēki baidās no bailēm.

Pēc šīs lekcijas būs vismaz kaut cik interesanta programmēšanas lekcija.