es sev teicu, ka jāiet ārā skraidīt pa lietu un čillot kā pienākās, bet nobremzēju. Un tad viss beidzās, un tad viss bija par vēlu. So tad es sev teicu, kad nākošreiz līs, es iešu gan ārā čillot kā pienākās, to hell with all.

Well, that's what I was doing yesterday, all right.

Lielie lieti un pērkonspēks pie mežparka maliņas, un esa viena-viena vazājos pa peļķēm un čillojos kā pienākās vasaras lietū. It frackin' rocks.

Vasaras lietus = love. Post-vasaras lietus = even more so.