|
Septembris 28., 2008
15:15 bet vispār- akti naktī man patika. bija tāds viens brīdis, vīziju sētā vai kur. vējš plivina svārkus, vīraka smarža, īpatnējs muzikāls priekšnesums, lielie greizie rati virs galvas, draudziņi blakus, tumsa un sveces. un kā kulminācija tam visam- krītošas lapas, lēnas un maigas, gandrīz nemanāmas, glāstošas. un teātrī savu mūžu nebiju redzējusi tik daudz cilvēku. tagad, kad tā man jau gadiem ir ikdiena, man grūti atcerēties, kas bija tas, kas vilināja aizkulisēs, kas bija tas, kas tos aktierus uzcēla tajos plauktos, visaugstākajos, bet patīkami, ka ir cilvēki, kam tas viss vēl ir svarīgi, ka teātris nav zaudējis savu misticismu. tādi mani akti naktī.
|
Comments:
|
|
|
Sviesta Ciba |