notiesāti ar brīvību un neizvēlēto variantu rēgiem, "gribu" nevis "vajag" lāsts
emocionāli mainīgās izmaksas un alternatīvās izmaksas
celibāts un taupīšana nesajūsmina. mīlēšanās un iepirkšanās gan. ir jau arī atšķirībā no vecās pasaules lielāka iespēja izvēlēties ar ko tu guli un ko tu pērc.
izvēle maldina, bet mums liekas, ka tas ir labi, ka tas ir kaut kas par brīvību. neesmu neko tik manipulatīvi iedarbīgu redzējusi kā dakšveida izvērsto jautājumu piramīdu, kas uzsver izvēles variantu nepieciešamību ar mērķi radīt sajūtu, ka re, kā es pats visu izdomāju. aiz rociņas aizved pie konkrēta lēmuma
un vēl tā ķēpāšanās par un ap laimes jēdzienu. laimīguma neesamība nav nelaimīgums. pa vidu ir neitrāls. ai, patika tā dziemsa:" neitrāls, pret to ko baumo oriģināls..or ģi ģi ģi nāaaals"

cita starpā
sablenderējot kaperu, pētersīļus, tunci savā sulā un majonēzi-sanāk debešķīga mērce grauzdētai tikko ceptai maizei, nevis fear factor cienīga paika, kā bija licies, ņemot vērā, ka itkā neēdu ne kaperus, ne pētersīļus. piedauzīgās garšas kārpiņas, pieprasa dīvainu un dīvaināku. un tad dīvānu