pēdējo dienu laikā ir noticis daudz kas, bet es tāda kā apstājusies.
esmu mājās un varētu kko kārtīgu izdarīt,bet manī ir noplacis radošums, bet sacēlušās drūmās domas.
un ik pa laikam atceros kā mēs ar Ilzi skolā domājām, ka 22 gados mēs jau būsim nopietnas un daudz ko savā dzīvē sasniegušas.
nevarētu teikt, ka nekā nav, bet nevarētu teikt, ka viss ir forši.
gribas kaut ko vairāk no dzīves, bet pašlaik mīcos tikai pa priekšnamu.