Pilota memuāri.

Biju izbraucis meža zemenes lūkoties. Pa vecajām vietām. Zināt, cik daudz atmiņu tās glabā? Par pirmo velli, par garumgarām, bezrūpīgi dienu pilnām vasarām, kas sen jau aiz muguras, par daudzām jo daudzām krūzītēm, līdz malām pilnām ar ogām. Un brokastīm ar pienu no rīta.
Tā visa vairs nav, lai gan šķiet, ka tik tikko vēl bija. Tomēr zemenāji joprojām ir tur - varbūt to kļuvis vairāk, varbūt manas kājeles un roķeles pa šo laiku pastiepušās garākas un es redzu tālāk... Vēl varbūt nedēļa un tad došos ogot. VIENS PATS! Značit - viss tiks man! Nē, es neesmu egoists, vienkārši... !!!