kaitnieks un kūdītājs martcore. ieraudzīju ēdmaņas uzskaitījumu, vēders sāka sparīgi sūtīt signālus, un man nekas cits neatlika kā mesties pie ledusskapja un vilkt laukā zaļo zirnīšu burciņu. šņakājot iekšā zirnīšus veselām karotēm, skatiens apstājās pie puspaciņas ar tomātzupi, to kas vārāma, nevis ar karstu ūdeni vien aplejama. kāds pēc vakardienas pasākuma te tādu bija atstājis. piepeši tādas zupītes vārīšana šķita lieliska doma. procesa laikā, lūkojoties vienmērīgi sarkanajā plānajā šķidrumā, man uznāca nepārvarama iedvesma, un katliņā sabira sīki gabaliņi marinēta gurķīša, holandes siera un kaut kādas mazas desiņas. rūpīgi rēķinātais kopējais apjoms "1 bļodiņa" izvērtās par "1 bļodiņa līdz pašai pašai maliņai". un rezultāts ir visai skumjš - esmu pārgruntīgi pieēdusies. pārvietošanās ir apgrūtināta, spēju tikai pusguļus zvilnēt pie kompja un žēloties, uz strādāšanu arī prāts nenesas :) bet jāstrādā.