| Tuksnesis |
[27. Maijs 2005|09:05] |
No miesas uz garu ejot,
Nākas cauri dvēseles tuksnesim ceļot.
No miesas baudām, uz Gara balvām,
Lēnam pa tukšām un svelmainām vietām.
Mozus ar tautu četrdesmit gadus,
Mēs tikmēr, kamēr saprotam savus maldus.
Kad vecā pasaule mūsos lēnām zūd,
Bet jaunā aiz kalniem, varbūt.
Neviens bez tuksneša iztikt nav spējis,
Vienalga ko iepriekš dzīvē tas sējis.
Pat Jēzus gavēdams, bij tuksnesī gājis,
Kur sātans to nekrietni kārdinājis.
Vien tuksnesī sevi mēs ieraudzīt varam,
Kad spēki pietrūkst gājumam savam.
Un tuksnesī apstāties nedrīkst ne brīdi,
Jo tad, kad tu stāvi – jau smiltīs slīdi.
22.05.2005 10.05.2005 |
|
|
