Pie atvērtiem logiem es sēžu un malkoju ikvakara kafiju. Caurspīdīgie aizskari viegli plīvo, aizveru acis uz brīdi un jūtu,ka pasaule man atkal smaida. Tā gaida mani.
Pie atvērtiem logiem sēdēt ir savādāk. Uz pašas palodzes malas, kājas atspiestas pret otra loga ailes malu. Vējš, tas vējš.
Un es vēlos atkal mazliet aizmirsties. Un atkal mazliet uzdejot un pasmaidīt.