Nu ko mīļie, jaukie kretīni pie spēkratu stūrēm... Patīk jums pa tramvaju sliedēm braukt un skatīties kā cilvēki pieturās salst. Es sāku ienīst sniegu, bet tas, šķiet, uz īsu laiku - līdz pirmajam kalna vai slidotavas apmeklējumam, pēc šādām izpriecām man ziema atkal patīk.
Esmu paspējis atradināties no sabiedriskā transporta, nezinu pat ar ko lai nokļūst pāri VEF tiltam un prasu C kā lai nokļūst līdz alfai, tai pat laikā apsverot domu ņemt taksi.
Rīt algas diena, taču, kā par brīnumu, tas nepriecē.
Laikam esmu notrulinājies un kļūstu garlaicīgs jau pats sev, bet dzīve vel jo projām smird, bet man vel jo projām iet labi.
Aj, ko nu es te muldu, dzīve nesmird un neiet man labi, iet sūdīgi un dzīve ne pie kā nav vainīga... un vispār pietiek te mētāties ar idiotiskām frāzītēm, jāiet gulēt, lai rīt varētu strādāt un pelnīt miljonu fak ar ārā.