27 Oktobris 2011 @ 13:17
 
rāmais rīts. biju atstājusi modinātāju, lai jau viņam tiek tas prieks rīta agrumā nozvanīt, un lai man tiek tas prieks secināt, ka šodien var neklausīt viņa mājieniem un miegoties tālāk. neviena nav mājās, mūzika skaļāka par pašu, logi vaļā un kafija ar ingveru. ir, ir nesteigā spēks.
tagad savākt apkārtesošo frontes līniju un tad esot jāizvāra āboļzapte. it kā zinātu, kā tas darāms, ja. :D
patīk, ka uz vakariem zeme jau piesalst.
 
 
zumīka: hospitāļu iela - putni prom