| vienu brīdi gribas satikt, otru brīdi ne, tad saprotu, ka ilgojos, tad saprotu, ka nepazīstu, tad atkal saprotu, ka pa daudz prasu un tad varbūt atkal pa maz. nebeidzamas domas man klīst apkārt, bet tā pareizā un vienīga nerod izeju, jo laikam tādas nav.
satiku Ditu, forši satikt Ditu, un vispār forši satikt draugus un runāt muļķības un ne tikai.
sagribējās dejot, divatā. |